Kinematogrāfijas veidi un žanri

filmu žanri

Jautājums par kinematogrāfijas veidiem un žanriem, nav nekāds jaunums. Par tiem, vēl joprojām turpina strīdēties gan kino kritiķi, gan kino pazinēji. Jēdzieni “žanrs” un “veids” pie mums ir atceļojuši no ļoti tālas pagātnes, no antīkiem laikiem, un pateikt, kuriem vārda lietotājiem tagad ir taisnība – grūti. Šie jēdzieni ir sastopami visur, gan literatūrā, gan teātrī, gan glezniecībā, no turienes tie veiksmīgi ir pārceļojuši uz kino estētiku. Ja mēs runājam, par kino sākumposma attīstību, tad to ļoti ilgi vispār neuzskatīja par mākslu un tā vieta bija tirgus laukumos, kur to izmantoja ne visai izglītotu cilvēku smīdināšanai.

Bet gāja laiks, kino bija priekšzīmīgs skolēns, ļoti labi apguva mācību vielu un ātri attīstījās. Tāpēc mūsdienas jau ir sastopami ļoti daudz kino žanri.

Aģitācijas filma – dokumentālā vai mākslas īsfilma, kurai ir publicistisks raksturs un kuru izmanto politiskās aģitācijas mērķiem.

Vesterns – amerikāņu kino žanrs, kurš ir ieguvis ļoti lielu popularitāti. Parasti tas ir veltīts pirmo, Rietumu zemju iedzīvotāju slavināšanai. Vesterna priekšrocības – ass sižets, aizrautīgums un dinamiska rīcība.

Dokumentālās filmas – tas ir kino mākslas veids, kurš ir balstīts uz patiesiem notikumiem vai parādībām.

Vēsturiska mākslas filma – kino mākslas žanrs, kurā ar lomu spēļu palīdzību tiek radīti vēsturiski notikumi.

Kino žurnāls – kinohronikas veids, kurš satur īsu informāciju par valsts dzīvi, iekšējiem un starptautiskiem politiskiem notikumiem u. t.

Kinokomēdija – kino mākslas veids, kuras galvenā īpašība ir attēlot dažādus cilvēku raksturus, konfliktus, kā arī situācijas, kuras skatītājos izraisa smieklus.

Kino mūzikls – žanrs, kurš apvieno sevī muzikālo un dramatisko mākslu, piemēram, operete.

Kino hronika – operatīva kino informācija (reportāža) par aktuāliem, mūsdienu notikumiem un faktiem.

Muzikālās filmas – kino mākslas veids, kurā mūzika spēlē galveno lomu.

Multiplikācijas filmas – kinomākslas veids, kurš top uzzīmētu zīmējumu, secīgas kustības filmēšanas laikā vai arī apjomīgu objektu filmēšanas laikā. Multiplikācijas filmas attīstās vairākos žanros, bet visvairāk iemīļotais ir pasakas.

Zinātniskās filmas – tā ir kinematogrāfijas joma, kura uzreiz attīstās četros, patstāvīgos virzienos: zinātniski –populārā, mācību, zinātniski – pētnieciskā un zinātniskā – ražošanas filma.

Zinātniski fantastiskā filma – kino mākslas veids, kuras galvenais elements – izdomāts eksperiments, kurš parāda visas zinātniskā progresa briesmas, nostāda skatītājus mūsdienu pasaules svarīgāko problēmu priekšā, liek aizdomāties par civilizācijas nākotni.

Piedzīvojumu filma (trilleris) – piedzīvojumu žanra filma, kurai ir raksturīgs ass, saspringts sižets, kuras pamatā ir piedzīvojumi, visu laiku notiek kaut kas negaidīts, kas izjauc notikumu dabisko gaitu, slēpj sevī potenciālas briesmas un liek varonim visu laiku rīkoties.

Panorāmas filmas – kinematogrāfijas veids, kurā vienlaicīgi tiek filmēts ar trīs kinolentēm un filmas demonstrēšana notiek uz speciāli izliektiem, liela izmēra ekrāniem.

Stereo filmas – kinematogrāfijas veids, kurā ar tehnisku ierīču palīdzību (briļļu) skatītajiem var radīt ilūziju par apjomīgiem tēliem, kuri kustas uz ekrāna.

Televīzijas žanri – apkārtējās pasaules attēlošanas veidi televīzijas ekrānos: apraksts, intervija, reportāža, televīzijas teātris, daudzsēriju filmas u. t. t. Mūsdienu, televīzijas žanru sistēma apvieno sevī dažādus žanrus: žurnālistikas, mākslas, izklaides un mācību formas, u. c.

Mācību filmas – ir viens no zinātnisko filmu veidiem, kuru ir paredzēts lietot apmācības procesā.

Mākslas filmas – kino mākslas veids, kurš sevī iekļauj episkā, liriskā un dramatiskā žanra filmas. Realitāti attēlo tēlos, kurus kopīgiem spēkiem ir radījuši režisors, operators, aktieris un vēl daudzi citi.