Kas ir Kinofilmas?

filmu lenteKinofilmas, jeb plašāk pazīstamas, kā vienkārši filmas būtībā ir vairāku attēlu virkne, kura attēlota uz jebkura ekrāna. Šo attēlu ātra kustība un sīkas izmaiņas tajos rada iespaidu par pilnībā kustīgu attēlu , un šis fenomens tiek izskaidrots ar to, ka mūsu smadzenes jebkuru kustīgu attēlu padara par dažādu attēlu sēriju, kas tiek uzņemtas vairākus desmitus reižu sekundē. Ja Filmas kadru skaits sekundē ir lielāks, nekā mūsu smadzenes ir spējīgas uztvert, tad tas nozīmē, ka šo attēlu mainīšanās izskatīsies pēc kustības. Kinofilmas parasti tiek veidots fotografējot īstas ainas ar kino kamerām, tāpat filmas tiek veidotas fotografējot zīmējumus vai miniatūras figūras, veidojot animācijas un arī ar datoru palīdzību izmantojot specefektus. Mūsdienās nereti filmās tiek izmantotas dažas, vai pat visas no iepriekš minētajām darbībām. Būtībā kinoteātra un filmu definīcija ir tā, ka tā ir māksla, kas simulē dažādas izjūtas un sajūtas, kuras tad sniedz jums audio, vizuālo un cita veida idejas, stāstus, sajūtas, atmosfēru.

Filmu veidošana ir divējāds process un ir gan māksla, bet arī bizness, vai industrija un tāpēc ne vienmēr lielākā budžeta filmas tiek visvairāk apmeklēta un tieši arī otrādāk, kad mazbudžeta filmas nokļūst kases grāvēju statusā! Sākotnēji kinofilmas tika ierakstītas uz plastmasa filmām un tika projicētas caur filmu projektoru, bet mūsdienās gandrīz visos kinoteātros ir sastopami digitālie projektori, un digitālā formātā ierakstītas filmas, kuras filmējot tika ierakstītas pa taisno cietajā diskā vēlākai editēšanai tikai ar datoru palīdzību!

Sākotnēji Kinofilmas tika ierakstītas melnbaltā veidolā un bez skaņas, un tikai vēlāk tika izgudrotas krāsainās ieraksta metodes un arī saskaņotas ar skaņu celiņiem. Šī optiska skaņas ierakstīšana, kas spēj atskaņot vārdus, dziesmas un būtībā jebkuru toni , ko mums iespējams dzirdēt ir neizbēgama filmu sastāvdaļa, un kas gan būtu īsts kino, bez ar basiem bagātinātas skaņas?

Šie attēli, ko iepriekš minēju, no kuriem sastāv filmas, tiek saukti par rāmjiem, jeb kadriem un tāpēc, ka tie kustās noteiktā ātrumā mūsu smadzenes nespēj atšķirt kustību no attēlu mainīšanās. Būtībā, redzot attēlu, tas paliek mūsu smadzenēs uz divdesmito daļu no sekundes, un ja pēc šī laika intervāla mūsu acu priekšā jau ir cits attēls, tad izskatās, ka tā ir plūdveida kustība un mūsu smadzenes pataisa to par kustīgu bildi.

Filmas mūsdienās ir kļuvušas par ikvienas ģimenes neatņemamu sastāvdaļu, un tam, kā jūs tās skatāties nav nozīmes. Jūs varat skatīties filmas televizorā, kinoteātrī un pat uz jūsu datora, un galvenais ir tas, ka filmas aizrauj skatītājus, tādā veidā parādot interesantus un neapredzētus stāstus, kas liek skatīties tos vēl un vēl.