Kā ceļo kinofilmu varoņi?

minions

Kad uz zemes vairs nav palicis baltu plankumu un vairs nav jaunu vietu, ko atklāt, tad… neatklātās zemes ir jādodas meklēt, piemēram, uz jūras dzelmēm. Piedzīvojumu filmas varoņi “Atlantīdas valdnieki” tā arī izdarīja. Meklēt, bez pēdām pazudušo Atlantīdu viņi devās ar ūdenslīdēju kupola palīdzību. Ar batiskafa palīdzību, viņi nolaižas jūras dzelmē un liels jūras monstrs viņus ievelk neredzētā jūras pasaulē, kurā vēl ir saglabājusies atnācēju rase, kura kādreiz bija dibinājusi Atlantīdu. Jūs joprojām domājat, ka draiveri zem ūdens zivtiņas pēta, nē, viņi meklē ceļu uz noslēpumaino pasauli!

Mūsdienu, galda spēles ir spējīgas tik ļoti aizraut, ka cilvēks ar “visu galvu” atrodas spēlē iekšā – spēļu kauliņi viņam jau sāk likties par likteņa zīmēm, ejamie kauliņi iegūst fantastisko tēlu veidolu, bet kartona vai koka dēlis iegūst īpašu telpu. Bet neviens, spēlētājs, nav apveltīts ar tik izcilu fantāziju, kā filmas “Džumandži” veidotāji. Katrs gājiens, spēles laikā, ir dzīvībai bīstams, katra kauliņu mešana ir saistīta ar neparedzamām sekām, šī spēle nogalina un liek sajukt prātā, ievelk savā dīvainajā pasaulē. Kādreiz, ar šo spēli galā mēģināja tikt trauslais aktieris Robins Viljamss, tagad cīņā ar “Džumandži” spēli ir devies Dveins Džonsons.

Ceļojums uz Hogvardu – tas droši ir pirmais, kas ienāk mums galvā runājot par mūsu pasauli un pasauli, kura ir pilna ar fantastiskām būtnēm un burvjiem. Ir jāsaka, ka Roulings izdomāja labu veidu, lai nokļūtu uz vajadzīgās platformas, no kuras atiet vilciens uz magu skolu – vajag ar ieskrējienu, tikt cauri Londonas dzelzceļa sienai. Nav ieteicams, to veikt vairākkārt – ja siena jūs nelaiž cauri, tātad jūs neesat mags un jums tajā skolā darīt nav ko.

Jūtīgā bērnu intuīcija vienmēr strādā labāk par pieaugušo cilvēku racionālo domāšanu, ja jums bērns saka, ka skapī vai pieliekamajā, slēpjas monstrs, tad, visticamāk, tā tas arī ir. Daudzi tūkstoši filmu kalpo tam par apliecinājumu, bet, mēs par piemēru esam izvēlējušie, vieglu Pixar veidoto animācijas filmu “Monstru Korporācija”. Šajā filmā, krāsainās pasakas varoņi pārvietojās pretējā virzienā – caur speciālām durvīm, viņi no monstru pasaules nokļuva cilvēku pasaulē, bet kādreiz notika incidenti un mazuļi nokļuva aiz parastās pasaules robežām. Ai, un kādas nesaprašanas tad sākās!

Mēs pieļaujam domu, ka gribētāju, pašam pēc savas vēlmes doties uz Mirušo valstību ir samērā maz, neskatoties uz to, ka viņiem tiktu piedāvāta arī biļete atpakaļceļam. Neskatoties uz to, mēs tomēr jums pacentīsimies izstāstīt, par šo ceļojuma veidu. Tas ir paņemts no Tima Bertona multiplikācijas filmas “Līgavas līķis”, kura ir uzfilmēta briesmu drāmas žanrā, vienu vārdu sakot, šī autora stilā. Tātad, šajā filmā, galvenais varonis dodas uz mežu, lai sagatavotos laulību ceremonijai, bet iekļuvis briesmīgos brikšņos, viņš nokļuva pasaulē, kura atrodas uz realitātes un fantāzijas robežas. Bet tālāk – neparasts gadījums… Laulību gredzens, atrodas nevis uz zara, bet pirkstā, mirušai meitenei un viss sāka: sievas māte, kāzas, akordeons, lasis…