Dokumentālās filmas

dokumentala filmaMēs visi esam saskārušies ar vārdiem – dokumentālās filmas, bet vai visi zina atbildi, kāda veida filmas tās ir?

Ja runājam pavisam vienkāršā valodā, tad dokumentālās filmas ir īpašs kinematogrāfijas žanrs, kur par filmas pamatu tiek izmantoti patiesi notikumi. Vārdus “dokumentālais kino” sāka izmantot Džons Girsons, tālajā 1920. gadā, bet vēl agrāk, franču kritiķi un žurnālisti tā apzīmēja filmas, kuras tika veidotas reālu ceļojumu laikā. D. Girsons, dokumentālās filmas uzskatīja un sauca, par radošu pieeju reāliem notikumiem.

Mums visiem ir saprotams, ka pirmās dokumentālās filmas tika uzņemtas pašā kinematogrāfijas sākumā un to tematika bija ļoti dažāda. Par filmēšanas objektiem kļuva interesanti un nozīmīgi notikumi, kultūras notikumi, zinātniskās hipotēzes, dažādi fakti, sabiedrībā pazīstamas personības. Šī žanra meistaru vidū, bieži vien, notika nopietnas, filozofiskas diskusijas un pārrunas, par uzņemtajām filmām, par to saturu.
Bet, ir pieņemts, ka par dokumentālo filmu nevar uzskatīt tādas filmas, kurās notiek vēsturisko notikumu rekonstrukcija.

Mūsdienās, daži režisori un kinokritiķi, jēdzienu “dokumentālais kino” apšauba un viņi to paskaidro tādā veidā, ka daudzi cilvēki ieraugot kameru un to, ka viņus filmē, sāk uzvesties nedabīgi, pavisam citādāk, nekā viņi to dara ikdienas dzīvē, kameras priekšā viņi sāk spēlēt un tēlot kaut kādu, paša izdomātu lomu. Gala rezultātā, filma sanāk kā inscenējums un tāpēc, daudzi kino industrijas speciālisti uzskata, ka dokumentālais kino nevar būt atsevišķs filmu žanrs. Viņi to uzskata, par vienu no mākslas filmu veidiem. Par patiesām dokumentālām filmām, viņi uzskata tās filmas, kuras ir filmētas ar slēpto kameru palīdzību. Tādas filmas, vēl joprojām tiek uzskatītas par mūsdienu kinematogrāfijas avangardiskajām filmām, tās ir ļoti populāras un daudzi jaunie, topošie režisori pievēršas tieši tādu filmu filmēšanai. L. Triera uzskata, ka tādu dokumentālo filmu uzdevums ir parādīt skatītājiem šo filmu patiesumu un objektivitāti un ka, tikai tādā veidā, ir iespējams iemantot skatītāju uzticību. Kaut gan īstenībā, tas ir strīdīgs jautājums – kādas tad filmas mēs varam uzskatīt par dokumentālajām filmām?

Pastāv vēl viena, ļoti liela dokumentālo filmu kategorija, tās ir mācību un izglītojošās filmas. Tādas filmas ir paredzētas demonstrēšanai dažādās mācību iestādēs, jo, jau ļoti sen ir pierādīts, ka filmas veidā pasniegtais mācību materiāls, veicina daudz labāku tā uztveri, salīdzinājumā ar skolotāja pasniegto. Svarīgs moments mācību vielas apgūšanā, ir materiāla uzskatāmība un tieši to, ļoti labi demonstrē filma, tā parāda šo principu. Vēl viens, ļoti svarīgs moments ir tas, ka kadrus var atkārtot, tas aktualizē zināšanas un sekmē labāku mācību vielas atcerēšanos. Piemēram, ASV, tādas filmas ļoti daudz tiek izmantotas, tieši, izglītības jomās, arī Eiropā, ir pieņemts mācību vielu apgūt tādā veidā.