Kopā pret pašu gribu (Blended) apskats

Kopā pret pašu gribu - blended

Komēdiju žanrs un Ādama Sendlera vārds iet roku rokā, un nesen uz kinoteātru ekrāniem parādījās jauna filma, kurā šis aktieris spēlē galveno lomu. Otrajā galvenajā lomā iejūtas Drū Berimora. Šoreiz šis aktieru duo, kuri kopā uzstājušies ir arī filmās “Kāzu muzikants” un “50 pirmie randiņi”, spēlē divus vientuļos vecākus romantiskajā komēdijā ar nosaukumu “Kopā pret pašu gribu” (“Blended”).

Filma iesākas ar Drū Berimoras varones Lorēnas un Ādama Sendlera varoņa Džima aklo randiņu, kurā tie saprot, ka viens otru necieš, un vienīgais, par ko tie ir vienas prātis ir, ka tie viens otru vairs nekad nevēlas redzēt. Taču apstākļu sakritības dēļ Lorēnai ar saviem 2 dēliem un Džimam ar 3 meitām tiek dota iespēja doties ceļojumā uz Āfriku savu draugu vietā. Ko viņi nezin ir, ka šajā ceļojumā gandrīz visas aktivitātes viņiem būs jāveic kopā un pat jādala viesnīcas luksnumurs, jo kā ne kā šis ceļojums bija domāts vienai veselai ģimenei. Tā nu abiem varoņiem un viņu bērniem ir jāsadzīvo un jāsatiek, lai pilnvērtīgi spētu izmantot visu, ko šis eksotiskais Āfrikas safari ceļojums spēj piedāvāt.

Abi galveno lomu atveidotāji, kā arī visi to bērnu lomu atveidotāji šajā filmā parāda plašu emociju klāstu un dod iespēju gan smieties, gan līdzpārdzīvot. Papildus aktieris Terijs Krūzs piedāvā smieklīgu un pašreiz aktuālu muzikālo un reizē arī komisko sniegumu, spēlējot smieklīgo un komisko safari kūrorta akapelas grupas vadītāju.

Filmas režisors ir virknes ļoti populāru komēdiju veidotājs Frenks Korači, bet filmas producēšanā savu roku ir pielicis arī pats Sendlers. Filma klajā tika laista šī gada maijā, un Amerikas Savienoto Valstīs kases ieņēmumi šai filmai bija vairāk nekā 123 miljoni ASV dolāru.

Manuprāt, šī ir lieliska komēdija ar ģimenes un romantikas elementiem, kura piedāvā ne tikai interesantu sižetu un personības, starp kurām sev līdzīgu atradīs ikviens, bet brīnišķīgus skatus no Āfrikas, lietas, ar ko ikdienā mums visiem ir jācīnās un filmas nobeigumu, kurš neliks vilties laimīgu filmas beigu faniem. Šī ir ideāla komēdija, kuru skatīties kā ar ģimeni, tā otro pusīti un draugiem.

Citādie (Divergent) apskats

divergent - citādieViena no šajā gada sākuma gaidītākajām filmām bija Citādie jeb Divergent. Un šī filma nelika vilties.

Filma ir balstīta uz Veronikas Rotas grāmatu sērijas “Citādie” 1. grāmatu. Tajā tāpat kā grāmatu sērijā darbība risinās antiutopiskā nākotnes pilsētā, kurā visi iedzīvotāji ir sadalīti 5 fakcijās jeb kopienās, balstoties uz to tikumiem. Eksistē nesavtīgie, kuri augstu vērtē pašaizliedzību, sirsnīgie, kuriem galvenais ir miermīlība, taisnprāši, kuriem svarīgākais ir godīgums, mācītie, kuru dzīves mērķis ir gudrība un zināšanas, un drošsirži, kuri dzīvo tam, lai parādītu savu drosmīgumu. Un ikvienam 16 gadu vecumā ir jāizvēlas sava kopiena pēc tam, kad tiem tiek veikts atbilstības tests, kurš pasaka šiem jauniešiem to, kurai fakcijai viņi pieder. Stāsta galvenā varone ir Trisa Priore, kura šajā atbilstības testā saņem nepārliecinošu rezultātu un uzzina, ka viņa ir citādā. Saprotot, ka viņa nezina kur viņa iederas un nejūtoties piederīga savas ģimenes nesavtīgo kopienai, viņa nolemj pievienoties drošsiržu fakcijai. Lai kļūtu par šīs fakcijas pilntiesīgu locekli, viņai ir jāiztur virkne fizisku un garīgu pārbaudījumu. Lai gan fiziskos pārbaudījumos viņai neveicas tik spoži, mentālo pārbaudījumu posmā viņa ir labākā klasē. Tas ir pateicoties tam, ka viņa ir citādā, jo viņa, atšķirībā no citiem vienaudžiem, spēj atcerēties, ka šie mentālie pārbaudījumi ir tikai simulācijas, nevis patiesi notikumi. Iestāj perioda laikā viņa arī iepazīstas ar savu instruktoru Tobiasu, un abi viens otrā iemīlas. Pēc tam, kad Trisa ir izturējusi iestāj periodu un kļuvusi par pilntiesīgu Drošsiržu kopienas biedri, prieks ir īslaicīgs, jo drošsiržu un mācīto fakcijas līderi ir apvienojušies sazvērestībā, pret Trisas ģimenes fakciju – nesavtīgajiem. Tā Trisai ar Tobiasu, kuru dēvē arī par Četri, jo viņam ir tikai 4 bailes, un vēl citiem draugiem nākas glābt nesavtīgos un doties bēgļu gaitās.

Šī filma ir ideāls asa sižeta, piedzīvojumu un nedaudz romantiskās filmas savienojums, kurā ikvienam būs iespējams atrast kaut ko patīkamu. Par spīti tam, ka galvenā varone ir meitene un filma ir balstīta uz jauniešiem domātas grāmatas motīviem, filmā netrūkts kaujas, ieroči, cīņas un citas spriedzes filmu cienīgas darbības.

Filma ir uzņemta zem filmu studijas “Summit Entertainment” vārda. Tās režisors ir Nīls Burgers. Trisas lomu atveido Zelta Globusa balvas kandidāte Šeilīna Vūdlija, bet Tobiasu spēlē Holivudas jaunpienācējs Teo Džeimss.

Filma iznāca 2014. gada 21. martā un iznākšanas nedēļā ierindojās pirmajā vietā kinoteātru kases topā. Tās ieņēmumi kopumā bija 274 miljoni dolāru, kas ir ļoti daudz filmai, kuras budžets bija tikai 85 miljoni dolāru.

Taču ne tikai filma pati bija ļoti laba, arī tās skaņu celiņš ir ieguvis īpašu atzinību. Tajā ir iekļautas vairākas dziesmas no Elli Goldingas, elektroniskās mūzikas māksliniekiem ZEDD  un Skrillex un grupas Snow Patrol.

Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis

capten america the winter soldierCaptain America: The Winter Soldier vai kapteinis Amerika: Ziemas kareivis ir jaunākā Marvel Studijas filma, kuras galvenais varonis ir visā pasaulē iemīļotais komiksu tēls Kapteinis Amerika. Šīs filmas notikumi seko neilgi pēc Marvel Studijas kases grāvēja “The Avengers” jes “Atriebēji” notikumiem, kad Kapteinis Amerika, īstajā vārdā Stīvs Rodžers cenšas dzīvot mierīgu dzīvi un aprast ar moderno pasauli, taču , kas viņa aģentūrai S.H.I.E.L.D. uzbrūk, viņš tiek iesaistīts dažādās politiskās un varas spēlēs. Filmas gaitā atklājas, ka liels vairums pašas aģentūras darbinieki patiesībā ir iesaistīti sazvērestībā pret šo aģentūru un kapteinis Amerika, sadarbojoties ar vēl kādu komiksu varoni Melno Atraitni, cenšas atklāt šo sazvērestību un novērst pasaules mēroga katastrofu, tajā pašā laikā stājoties pretī Padomju aģentam, Ziemas Kareivim, kurš patiesībā izrādās Stīva Rodžersa labs draugs no 2. Pasaules kara laikiem.

Šī filma ir Kapteiņa Amerikas filmu sērijas otrā daļa, jo pirmajā tās daļā Kapteinis Amerika: Pirmais Atriebējs (Captain America: The First Avenger), tika parādīti Marvel Pasaules un Kapteiņa Amerika aizsākumi un vēsture, kā arī tas, kā pats Stīvs Rodžers kļuva par to, kas viņš ir tagad.

Šajā filmā, tāpat kā citās Marvel Studijas filmās Kapteini Amerika attēlo aktieris Kriss Evanss un Melnās Atraitnes lomā iejūtas Skārleta Johansone. Taču šajā Kapteiņa Amerikas filmu franšīzes 2. daļā supervaroņi iegūst vēl kādu sabiedroto, Semu Vilsonu jeb Piekūnu, kuru attēlo Antonijs Makie, bet Ziemas Kareivja Lomu spēlē Sebastians Stens. Filmā piedalījās arī Samuels Lī Džeksons, atveidojot Niku Fūriju, Emīlija VanKempa atveidojot Aģenti 13 un Roberts Redforda, spēlējot Aleksandra Pīrsa lomu.

Šī filma ir supervaroņu filma ar politiskā trillera elementiem, tādēļ to nav iespējams kategorizēt viena žanra robežās. Taču neskatoties uz šiem daudzajiem elementiem, tā joprojām bija lieliska filma, kura spēs izklaidēt ikvienu asa sižeta, supervaroņu filmu, trilleru vai politiska rakstura filmu fanu. Pēc tās iznākšanas īsā laikā tā kļuva par kases grāvēju un ieguva spēcīgu kritiķu atzinību. Šīs filmas uzņemšanas budžets bija 170 miljoni ASV dolāru, taču teātra kases ieņēmumi pārsniedza 711 miljonus dolāru, padarot šo filmu par ļoti veiksmīgu.

Filma kā jau ikviena Marvel Studijas filma bija pilna ar komiksu varoņiem, specefektiem, ieročiem un pasaules mēroga briesmām, taču no Marvel filmas mēs negaidītu neko mazāk. Šī filma bija lielisks “Atriebēju” turpinājums, un tā lieliski sagatavos Marvel filmu un komiksu cienītājus nākamajai filmai ar šiem varoņiem “Atriebēji: Ultrona laikmets”. Galveno aktieru saspēle, spriedzes pilnie momentu un komēdiju cienīgi dialogi starp galvenajiem varoņiem ļauj tiešām izbaudīt šo filmu un aizmirsties šajā Marvel radītajā Pasaulē, kur starp parastiem cilvēkiem dzīvo arī supervaroņi, kuri nereti glābj pasauli no briesmām, darot to ar stilu.

The monuments men (Artefaktu vīri) 2014 apskats

artefaktu vīriThe monuments men, jeb artefaktu vīri ir 2014 gadā iznākusi filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un ir veidota, par otro pasaules karu, kad maza grupa mākslas profesionāļu riskēja ar savām dzīvībām, lai dotos karadarbības zonā un atgūtu Hitlera nozagtās dārglietas, kas satītas ar mākslu, kā glezniecību un tēlniecību. Šīs filmas direktors un galvenais stāsta autors ir Jordžs Klūnijs, kas Columbia Pictures , kā arī 20th Century Fox vadībā veidoja šo filmu, kuras izmaksas bija aptuveni 70 miljoni ASV dolāru, bet kura jau līdz šim brīdim ir ienesusi vairāk nekā 150 miljonus kinoteātros.

Filma sākas ar to, ka parādīts ir otrais pasaules karš un Vācijas karaspēks zogam visus slavenos pasaules mākslas dārgumus, kā statujas, gleznas un zeltu, un to visu sūtot Hitleram, lai šī māksla nebūtu pieejama nevienam citam, tikai viņam. Amerikā tajā pat laikā tiek parādīts, kā maza mākslas ekspertu grupa vienojas un pārliecina prezidentu Rūzveltu, ka šie mākslas darbi ir ļoti vērtīgi cilvēcei, kā tādai un tos nedrīkst atdot vienam konkrētam karspēkam, kas ir pat teikuši, ka ja viņi tiks noķerti, tad šie mākslas darbi tiks iznīcināti.
Šī vīru komanda tiek savākta no izciliem katras nozares speciālistiem un izejot pamata kara apmācību tiek nosūtīta uz Kara skartajiem reģioniem, kā francija un Itālija, lai tālāk tad tie darbotos un meklētu šos artefaktus. Filmas sižets ir ļoti interesants un ir interesanti sekot līdzi šo cilvēku darbībām un tam, kā tiek iegūta informācija par šīm dārglietām un vēlāk arī tās atrastas un nogādātas atpakaļ valstīm un organizācijām, no kurām tās tika nozagtas. Filma ir pilna ar spriedzes un smieklīgiem momentiem, un tas, ka tā balstīta uz patiesiem notikumiem ir vēl daudz interesantāk, padarot stāstu vēl patiesāku un aizraujošāku.
Filma domāta pieaugušajiem, bet tajā nav pārāk daudz vardarbības vai cita veida saturs, kas varētu nebūt piemērots bērniem vai jauniešiem, tāpēc to iespējams skatīties ikvienam, vienkāršā vakara filmu vakarā vai izbaudot seansu kinoteātrī!

Gāzi Grīdā Burmas speciālizlaidums

gazi grida burmas specializlaidumsGāzi grīdā tikko pagājusī 21. sezonā bija pārsteigumiem un humora pilna, tomēr noslēgums, kas bija divu sēriju apkopojums bija gan kopējās sezonas atspoguļojums, gan ideāls noslēgums. Visi trīs raidījuma vadītāji šoreiz devās uz Burmu, kur tiem bija jāsameklē katram sava smagā mašīna, lai dotos garā ceļojumā pāri Burmai un jādodas iekšā Taizemē, un ceļojuma galā viņiem vēl bija jāuzbūvē tilts pāri Kwai upei, un jāpārbrauc tam pāri ar savām smagajām mašīnām. Visa noslēguma daļa bija sadalīta divās stundu garās epizodēs un kopējais raidījuma garums bija 2 stundas, kur pirmajā daļā visi trīs puiši iegādājās mašīnas un uzsāka ceļojumu, bet otrajā daļā ceļojums tika pabeigts un sākās tilta celtniecība, kas arī veiksmīgi tika pabeigta. Visa filma jeb raidījums bija veidots gāzi grīdā stilā ar melno humoru, dažādiem jociņiem un pārspīlētu šova veidošanu ar dažādiem visu trīs raidījuma vadītāju kopīgu ākstīšanos. Pēdējā laikā Gāzi grīdā šovs ir palicis nedaudz apnicīgs un vainu pie vainas ir visu trīs vadītāju ievērojamie vecumi vai arī tie mēģina saglābt un ieintriģēt savus skatītājus krītošo reitingu pēc , bet šos šovus vairs nav tik interesants cik tas bija kādreiz. Būtība viss Burmas speciāl-raidījums ir diezgan interesants un smieklīgs, tomēr manuprāt Ričardam, Džeremijam un Džeimsam vajadzētu vairāk pieturēties tieši pie automašīnu apskatiem un tāda veida izklaides, jo šādi speciālizlaidumi, manuprāt nav viņu labākie skatītāju peisaistes avoti. Arī salīdzinot ar pagājušajiem speciālraidījumiem, kur visi trīs vīri devās un vulkānu vai arī brauca pa Arktiku nav nemaz salīdzināmi ar tagadējo raidījumu, jo šoreiz tas ir daudz piezemētāks un bez liekiem riskiem.

Kopumā gāzi grīdā skatītājiem šis speciālizlaidums patiks, bet, manuprāt, tas varēja būt daudz labāks, ja tiktu iesaistīti vairāk speciālie efekti vai notiktu kas grandiozāks.

Vairāk par šo raidījumu: šeit 

Piegādātājs (Delivery Man) apskats

piegadatajsPiegādātājs jeb Delivery Man ir 2013.gada beigās izdota komēdija par puisi, kas visu savu dzīvi ir dzīvojis zem citu cilvēku spārniem un nu vēloties beidzot piezemēties un sākt nopietnu dzīvi uzzina, ka 20 gados ziedotā sperma kādai klīnikai ir izmantota lai piedzemdētu 533 bērnu, kas ir lielākais bērnu skaits kādā no šādām lietām. Deivids, kas ir galvenais tēls, un kuru spēlē Vincs Vaugs(Vince Vaughn) ir vienkāršs gaļas mašīnas šoferis, jeb izvadātājs, kas strādā pie sava tēva ģimenes uzņēmumā un kopā ar brāļiem veido šo uzņēmumu , ko tēvs ir iesācis un vada. Deivids jau filmas sākumā uzzina, ka viņa draudzene ir stāvoklī, bet nevēlas bērnu audzināt kopā ar viņu, jo viņš ir bezatbildīgs un ir iekūlies nepatikšanās ar naudu, jo ir parādā kādiem izsitējiem 80 tūkstošus dolāru. Filmas gaitā sižets aizvien attīstās līdz kulminācijai, kad deivids uzzina, ka viņš ir tēvs 533 bērniem, un kā jau varat iedomāties tad no šī brīža Deivids ar visu varu cenšas uzzināt kaut ko vairāk par saviem bērniem bet cenšas palikt anonīms. Pēc tam kad lielākā daļa pasaules laikrakstu uzzina par šo stāstu un bērni ir iesnieguši apelāciju tiesā, lai klīnika uzrādītu viņu tēva īsto vārdu Deivids iesaistās tiesas procesā, lai iegūtu naudu, ko atmaksāt tiem, kuriem ir to parādā, tomēr pat uzvarot tiesas prāvu un saņemot 200 tūkstošu atalgojumu Deivids tomēr vēl nevar izlemt vai atklāt savu personību presei vai neatklāt.
Filma pēc žanra ir komēdija, kas saistīta ar drāmas pieskārieniem, un tā tika sākta uzņemt jau 2012, gadā, un kopējais filmas budžets bija ap 26 miljoniem dolāru, bet kinoteātros filma jau ir nopelnījusi vairāk nekā 50 miljonus, kas nozīmē to, ka filma ir atmaksājusies un guvusi jau gandrīz dubultu peļņu. Pašu filmu producējis ir Kens Skots(Ken Scot) un tā ir kādas kanādiešu filmas ar nosaukumu StarBucks Amerikāņu versija un tā veidota sadarbībā ar Valta Disneja filmu studiju.

Kopumā droši varu teikt, ka filma ir izdevusies un to var iet skatīties ar bērniem vai vienkārši labi pavadot laiku. Galvenais tēls ir izdevies diezgan reālistisks bet kopumā filmai dotu piecas zvaigznes no 10, jo tā tomēr neaizrāva tā, kā to spēj lielāka budžeta kases grāvēji.

3D filmu vēsture

3d filmu brillesMūsdienās par milzu kinoteātru plusu ir kļuvis 3D kino, kas dod iespēju cilvēkiem pieredzēt un izjust kino pilnīgi citā kvalitātē, vairāk iejusties tēlā un izbaudīt kvalitatīvu kino. Bet kad tad ir aizsākusies 3D kino tradīcija un kā tas ir attīstījies?

Jau kino aizsākumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daudzi filmu veidotāji vēlējās rast veidu, kā savus darbus attēlot 3 dimensijās. Pirmie mēģinājumi tika veikti, rādot filmu uz diviem atsevišķiem ekrāniem, kas bija Grīna stereoskopisko 3D filmu patents. Skatītājs šo filmu varēja skatīties caur stereoskopu, kurā šie divi ekrāni it kā tika apvienoti un radīja ilūziju par 3D efektu.

Arī brāļu Limjēru “Vilciena pienākšana” savā ziņā varēja tikt definēta kā 3D kino, lai gan ar mūsdienu 3D filmām to nav iespējams salīdzināt. Šajā filmā tika nofilmēts kā vilciens ienāk stacijā no tāda skatpunkta, ka skatītājam likās, ka vilciens tiem brauc virsū.

Pirmā īstā komerciāli izdotā 3D filmā iznāca 1922. gadā ar nosaukumu “Mīlestības spēks”. Šī bija arī pirmā filma, kuras seansa laikā skatītājiem uz ekrānu bija jāskatās caur speciālām brillēm, līdzīgi mūsdienās, kas nodrošināja šo 3D efektu.

Dažādi eksperimenti ar 3D kino turpinājās daudzu gadu garumā. Nākamais lielais 3D tehnoloģijas sasniegums bija Edvīna Landa polarizējošais papīrs, no kura gan vēlāk radās polaroīda kameras uzņēmumi nevis 3D kino.

Pirmā 3D krāsu filma tika izdota 1952. gadā ar nosaukumu “Bwana Devil”, kuras uzņemšanā tika izmantots Gunzberga dabiskās vīzijas process, kur pielietoja iepriekš pieminētās polaroīida lapas, kas kļuva par 3D standartu. Ar šo filmu aizsākās 3D filmu un 3D briļļu popularitāte. Taču šī popularitāte bija īsa, jo dažādas tehniskās problēmas radīja producētās bildes ne sinhronisms, kas bieži izraisīja skatītājiem par galvassāpēs, tādēļ 3D kino ātri kļuva nepopulārs.

Otrais 3D kino uzplaukums nāca pēc jaunas 3D tehnoloģijas izgudrojuma, kad vairs nebija nepieciešams izmantot dubultās lentes, lai projicētu filmas, kas arī novērsa šos galvassāpes radošos defektus, taču radīja nedaudz neskaidrāku kino, kura krāsas vairs
nebija tik spilgtas.

1970. gadā kompānija Stereovision radīja jaunu 3D tehnoloģiju – filmu prjecējot no vienas filmas lentes, kas aizsāka jauno 3D kino trendu – veidot 3D šausmu filmas un vardarbīgas filmas, kas arī kļuva ļoti populāras, tieši pieaugušo skatītāju vidū. Taču bija paredzams vēl viens 3D filmas noiets, jo, lai gan tehnoloģijas turpināja attīstīties, veidot un rādīt filmas 3D tehnikā bija ļoti dārgi, tādēļ ar laiku šis prieks kļuva ļoti dārgs arī skatītājam.

3D kino atgriezās tikai pēc vairākiem gadiem, kad tehnoloģijas bija pietiekami attīstījušās, lai 3D filmu radīšana un rādīšana būtu pietiekami lēta. Tā 80. gadu vidū populārs kļuva IMAX formāts, kur viņi ar gandrīz matemātisku pieeju radīja 3D projekcijas
tehnoloģiju, kas bija un vēl joprojām ir ļoti veiksmīga – skatītājiem neradās galvassāpes no acu pārpūles un filma bija perfekti sinhrona. Un, kad 1986. gadā Vankūveras ekspo izstādē parastās 3D brilles tika aizstātas ar polaroīda lēcu brillēm šis 3D kino ieguva jaunu elpu un jaunu popularitātes līmeni. Sākumā dažādas dokumentāras filmas tika uzņemtas ar šo metodi un rādītas speciālos kinoteātros, taču ar laiku arī parastas filmas tika rādītas 3D veidā.

Bet viens no visnozīmīgākajiem 3D kino pagrieziena punktiem varētu būt 2004. gadā izlaistā filma “Polārais ekspresis”, kuru pirmo reizi izlaida gan parastā, gan 3D formātā vienos un tajos pašos teātros, kad padarīja šo 3D kino pieejamu ikvienam un gandrīz visur.

Un mūsdienās jau ir pieejami pat parastie televizori, kuri piedāvā iespēju skatīties filmas 3D tehnoloģijā, kas ir milzīgs kino sasniegums, kas noteikti tikai turpinās attīstīties.

12 gadi verdzībā apskats

12 gadi verdziba12 gadi verdzībā jeb (12 years a slave) ir dramatiska rakstura filma par melnādainu vīrieti un viņa cīņu ar verdzību, kas norisinās ASV pirms pilsoņu kara laikos. Filma ir balstīta uz grāmatu ar tādu pašu nosaukumu, kas izdota 1853. gadā un ir autobiogrāfija no paša verdzībā nonākušā cilvēka puses. Filmas galvenais varonis ir Salomons Nortops, ko atveido Čūitels Edžiofors(Chiwetel Ejiofor) un filma sākas ar to, ka parāda šī vīrieša īsu dzīves stāstu un to, ka viņš ir brīvībā dzimis afroamerikānis, kas ieguvis labu izglītību un nodarbojas ar mūzikas spēlēšanu, jeb precīzāk vijoles spēli. Salomona dzīve rit vienkārša un laimīga, jo viņam ir sieva un bērni un nekas neliecina par tauvojošām briesmām. Bet tad, pēc kāda koncerta, kas Salomons mazliet par daudz iedzer, viņš tiek nolaupīts un sasiets ķēdēs lai pārdotu viņu tālāk verdzībā. Viņa pāri darītāji slepus izved Salomonu no Vašingtonas štata un nogādā uz Luiziānu, kur verdzība rit pilnā sparā un vergturi ir visbagātākie un ietekmīgākie cilvēki.
Stāsts ir patiešām nežēlīgs un Salomonam nākas saskarties gan ar nāves briesmām, necieņas izrādīšanu, ļauniem cilvēkiem , kā arī pāri darītājiem un skatoties no mūsdienu perspektīvas nav saprotams, kā tajos laikos cilvēki spēja būt tik cietsirdīgi pret citiem cilvēkiem tikai dēļ tā, ka viņiem atšķiras ādas krāsa. Salomons pavada veselus 12 gadus šādā verdzībā un tiek pārdots un mainīts no viena vergtura otram un redz dažādus cilvēkus, kas ir izpalīdzīgāki, un citus, kas savukārt ir tik nežēlīgi cik vien tas ir iespējams, un vispārējā filmas tēma ir nosodoša un nomācoša, jo šis nabaga cilvēks, kuram ir papīri, kas pierāda, ka viņš ir brīvs, nespēj tos iegūt un aprādīt saviem vergturu saimniekiem. Filmas gaitā galvenais varonis pārvēršas un iemācās izturēt sāpes, pāridarījumus un citas nežēlības, tomēr viņa vēlme būt brīvam nekas neapsīkst un Salomons dažādi cenšas atgūt savu brīvību par ko atkal nākas ciest, tomēr pēc 12 gadu mēģinājuma viņš satiek cilvēku, kas uzklausa viņa stāstu un pēc neilga laika jau Salomons ierauga savus draugus un ASV maršalu, kas viņu atpestī no šīs verdzības.

Filma nonāca kino ekrānos jau 2013. gada beigās, un tās sākotnējais budžets bija ap 20 miljoniem ASV dolāru, bet filma līdz šim jau ir nopelnījusi vismaz 120 miljonus, un ņemot vērā, ka filmas producēšanā piedalījās arī slavenais aktieris Breds Pits, tas nav pārsteidzoši. Filmas personāži bija arī citi zināmi aktieri, tomēr to , kuri jums būs jānoskaidro pašiem. Veiksmīgu skatīšanos.

Volstrītas vilks

Volstritas vilksVolstrītas vilks, jeb The Wolf Of Wall Street ir 2013. gada beigās iznākusi melnā komēdija, kas balstīta uz Džordana Belforta(Jordan Belfort) sarakstītu grāmatu ar tādu pašu nosaukumu – Volstrītas Vilks.

Filma ir stāsta par Džordana dzīvi, par to, kā viņš nākot no vidusmēra ģimenes nokļuva līdz savas karjeras virsotnei pelnot nedēļā miljonu dolāru un kā šī nauda un slava iespaidoja viņa dzīvi, iesaistot viņu narkotikās, prostitūcijā un citās šāda veida izdarībās. Filma sākas ar paša Džordana stāstu, par to kā viņš būdams 24 gadus vecs sāka strādāt Volstrītā, un filmas galvenais aktieris ir Leonardo Di Kaprio, kas tad arī tēlo Džordanu Belfortu ,bet filmā redzami arī tādi aktieri, kā Džona Hills, kas tēlo Donniju Azzofu, jeb Džordana biznesa partneri un vēl citi slaveni aktieri, kā (Matthew McConaughey, Jon Favreau un Cristin Milioti). Filmas sākumā, kad Džordans nonāk Volstrītā viņam nākas 6 mēnešu strādāt, kā savienotājam zvanot dažādiem biznesu īpašniekiem un piedāvājot viņiem investēt naudu, bet tāpēc, ka viņš vēl nav saņēmis savu sertifikātu viņām visi klienti ir jānodod tālāk pieredzējušiem darbiniekiem. Kad paiet šie 6 mēneši un Džordans nokārto eksāmenu viņš redz, ka tūlīt sāksies viņa laiks, jo citi, kas ir nolikuši šo eksāmenu pelna pat pusmiljonu dolāru gādā! Bet jau pirmajā dienā, kad galvenais varonis nonāk īsa darbinieka statusā notiek finanšu krīze un kompānija, kur viņš strādā bankrotē, kas atstāj viņu bez darba un bez ienākumiem.

Meklējot darbu viņš uziet kādu brokeru kantori, kas nodarbojas ar tā sauktajām kapeiku akcijām (penny stocks) un to pārdošanu, un Džordans acumirklī redz šo akciju potenciālu un drīz vien uzsāk pats savu biznesu, kas tad arī aizsāk filmas patiesos notikumus. Tālāk filma ir tiešām traka, ar nemitīgu narkotiku lietošanu, milzīgas naudas šķiešanu, prostitūtām, plikumiem piesātināta un kopumā attēlo, kā tajos laikos dzīvoja šāda veida akciju brokeri, kuriem bija vairāk nauda nekā viņi spēj saskaitīt, bet pats interesantākais jau ir tas, ka šī filma ir balstīta uz īstiem notikumiem, un, lai gan tā tikusi pārspīlēta šur un tur, tomēr lielākā daļa no visa šī ir patiesība!

Kopumā iespaids par šo 3 stundu garo kases grāvēju ir iespaidīgs un Martins Skorsezes(Martin Scorsese) filma ir tiešām izdevusies un visnotaļ noteikti, tāpat, kā slavenā Volstītas 1978. gada filma iespaidos daudzu jaunu naudas kārotāju dzīvi, jo filmā, lai gan galvenais varonis pavada 3 gadus cietumā, tomēr viņš ir kļuvis bagāts un vēl joprojām viņam ir pietiekoši naudas, kuru vēl papildinās šīs filmas milzīgie ienākumi, kas jau pašlaik sasniedz 300 miljonus dolāru, lai gan filma pati izmaksāja tikai 100 miljonus!

Pēdējā vecpuišu ballīte Vegasā – Last vegas

Last Vegas - pedeja vecpuišu ballīte vegasāPēdējā vecpuišu ballīte Vegasā, jeb no angļu valodas “Last Vegas” ir jautra ģimenes komēdija, kur 4 pasaulslavenie aktieri – Maikls Duglass(Michael Douglas), Roberts De Niro(Robert De Niro), Morgans Freemens(Morgan Freeman) un Kevins Klinne(Kevin Kline) tēlo četrus bērnības draugus, kas dodas uz Las Vegasu nosvinēt savu pēdējo vecpuišu ballīti.

Jau pašā sākumā jāsaka, ka izdzirdot visus šos slavenos aktierus kopā ir saprotams, ka būs laba filma, un kad šie aktieri dosies uz Las Vegasu nozīmē tikai to, ka šī būs komēdija ar lielo K. Filma būtībā grozās ap šiem četriem bērnības draugiem, kuri nu jau ir savos 60 vai 70 gados un pēc filmas iesākuma var saprast, ka dzīve ir tiem garām aizskrējusi tik ātri un vecums pienācis, nemanāmi, bet paši vīri vēl jūtas jauni! Maika Duglasa atveidotais Billijs ir veiksmīgs biznesmenis un viņš grasās apprecēt meiteni, kas vairāk, kā 2 reizes jaunāka par viņu pašu, un tāpēc viņš uzaicina visus 3 savus labākos draugus doties ar viņu uz Las Vegasu nosvinēt šo saderināšanos un sarīkot kārtīgu vecpuišu ballīti. Filma vijas ap visiem četriem tēliem un ik pa laikam parādās arī attēli no it kā viņu jaunības dienām, kad vēl visi bija jauni zēni! Filmas gaitā visi slavenie aktieri dabū pagozēties kameras priekšā, jo filma parāda viņu katra dzīvi, kāda tā ir šobrīd, un kāpēc viņiem ir vajadzīgs šis trakulīgais izbrauciens, lai arī viņu ģimenes locekļi to nemaz neatbalsta! Filma ir pilna ar dažādiem jokiem, dažādām muļķībām un izjokošanām, un šo aktieru kopējais sniegums ir patiešām labs, jo kopā viņi visi vēl nebija redzēti!

Filma tika izlaista 2013 gada Novembrī ASV un pie mums tā tiek rādīta tikai šobrīd, un lai gan filmas veidošana izmaksāja tikai 28 miljonus ASV dolāru, tā jau paspējusi nopelnīt vairāk kā 117 miljonus, kas parāda, ko labi aktieri un labs filmas scenārijs var iegūt!

Filma kopumā ir ļoti izdevusies, un pilna ar humoru un labiem jokiem, un tieši tāpēc varu to ieteikt ikvienam skatītājam, ko skatīties pie vakariņām, ģimenes lokā vai vienkārši izbaudot brīvdienas vakaru.